Pasēdēšana blakus āpšu mājām

Protams, ka āpsis nav tas retākais zvērs, un arī alu sistēmas ik pa laikam atrodas (lielākoties nejauši), tomēr… Tomēr, cik atceros pērnā gada mēģinājumus noķert kādu sakarīgu āpša kadru, nekas diži vairāk par skatu ar prom ļepatojošu pakaļu nav manīts. Nu, tāds kārtējais parastais zvērs, kas nav redzams. Kā jau visi viņi! Šogad pirmo āpsi pamanīju teju vai dienā (nu labi, krietnā pēcpusdienā) ‒ un pamanīju, pirms jams pamanīja mani. Mežs todien stipri vējains, sniegs varbūt tikai sāka taisīties uz kušanu. Visur slapja sērsna, iet pa tādu, protams, tīrais prieks ‒ soļi skaļi, zari švīkst gar apģērbu… Todien domāju, ka vispār nevienu zvēru neredzēšu (un tā tam normāli arī vajadzēja būt!), bet laikam jau stiprais vējš nāca par labu… Zvērs [..] Skaties tālāk

Klausīties ainavā

Pavasaris atnācis… Nu, ja jau reiz šitā, tad tā laikam tiešām ir. Bet, ja reiz pavasaris, tad putni… Kāpēc? Vai nav vienalga! Tapēc, ka kruti! Un vieni no pirmajiem dziedošajiem ir pūces. Mazākā vietējās zemes pūcīte šogad jau redzēta, ai, vienā kāpšanas pasākumā, kas izvērtās par šļūkšanas un ripošanas pasākumu, atlidoja tāds sīkaļa apdziņš un no droša attāluma upes pretējā krastā vēroja, kā indivīdi izpaužas. Ja jau mazā ir, tad vajag lielu! Lai būtu ūpis*, sak’, kā reālākā, jo iespējama viena pāra (kas vienai būtu varbūt vērtējums) vai nenormāli reta maldu viesa (kas citai lielai pūcei) vietā statuss dažpadsmit līdz pārdesmit ligzdojoši pāri izklausās bišķīt pozitīvāk. Vietā esam vēl ar gaismu, tikai mazliet pēc saules rieta. Cerības par vēja rimšanos [..] Skaties tālāk

Pēdustāsti.lv

Pirms pāris gadiem avīzē Sestdiena lasīju ceļojuma apakstu – pāris latvieši bija aizbraukuši uz kādu eksotisku zemi un tur redzējuši kukaiņēdāju augu, tas ar prieku ticis fotografēts un vēlāk pat rotāja avīzes lapu. Lasot rakstu, smīkņāju, jo bildē redzama apaļapu rasene – tiesa kas tiesa, kukaiņēdājs augs, taču sastopams purvos tepat pie mums Latvijā. Tad nu gan eksotiku redzējuši, es to redzu katru reizi ogās ejot… Lasīto ceļojuma aprakstu atceros katru reizi, kad no jauna ieraugu šo augu, un tas man lika aizdomāties. Eksotikas alkās braucam uz tuksnešiem, lidojam pār okeāniem un tad priecājamies par sugām, ko var redzēt pat neizejot no Rīgas. Nereti dzirdēts – Latvijā ir neinteresanta daba. Drīzāk gan Latvijā ir neredzīgi un emocionāli pārsātināti cilvēki. Daba [..] Skaties tālāk

Cūkas!

Ir tāds mistiskais zvērs meža cūka… Daudz par viņām dzirdams. Nu tiešām daudz viņas esot! Bet kaut kā tomēr tik daudz viņas nav sanācis manīt. Un bildēs arī nu nemaz negrib rādīties… Zvērs liels, masīvu ķermeni, īsām spēcīgām kājām. Pārnadzis. Ēd visu. Gatavo ligzdas. Dzīvo baros, bet lielie kuiļi – vientuļnieki. Ko tur daudz vēl piebilst. Nu jā, medniekiem tīkamais zvērs, ko daudz kur ņemas piebarot, bet laukos saimniekiem atkal nu nemaz nepatīk, jo apēd to, kas tā kā nemaz nav domāts piebarošanai… Šogad pirmās cūkas redzēju ātri, laikam piektajā janvārī. Redzēju pa autobusa logu, ceļmalā, kaut kur pirms vai pēc Lādezera. Bet jau vakars pavēls un vēl līdz mājai jātiek, kas tomēr aiz Limbažiem… Ārā nekāpu, kaut arī baigi [..] Skaties tālāk

Ronis Daugavā

Par to, ka Baltijas jūrā mīt roņi, nekādu šaubu nav. Ir dzirdēts ka tie iepeld arī upēs, bet šā vai tā, dzīvu roni dabā man tā arī nebija izdevies redzēt. Igaunijas salās tos varot vienkāršāk novērot, plānojām braucienu uz turieni, bet mazuļu laikā tas neizdevās, tā nu redzēt un nofotografēt roni kļuva par šī gada plāna punktu. Ar skaudību klausījos kā brālēns atstāstīja braucienu ar jūras kajakiem un klusu pieairēšanās mēģinājumu ronim, es, protams, tur nebiju… Organizējas brauciens uz Kolku un pirms tā vēl runājām, nu tad ronīti jāsatiek, diez vai tur būs. Un atkal, Twitteris un atstāsti, lasu un klausos kā redzēts ronēns liedagā sildāmies. Nervi neturēja un nākošajās brīvajās dienās devāmies uz Kolkas pusi, protams, liedagā nekādas pēdas [..] Skaties tālāk

Viena aļna bilde, un pusgads līdz tai

Aļņa pēdas ne mazums bija redzētas gan tuvāk, gan tālāk no lauku mājām, bet tā sacīt, vaigā, alni uzlūkojis nebiju. Kādā no savām ekspedīcijām D.d bija uzgājis diezgan bieži alniski apmeklētu meža degumu. Tā nu vienā piektdienā, uzvalka biksēs uzreiz pēc semināra devāmies uz mežu. Kļūdiņa laika prognozē bija paslēpusi vētru, kā rezultātā lūstošo zaru un pamatīgā aukstuma iespaidā, jau kārtīgā tumsā, nācās lauzties no meža ārā un mēģināt tikt uz Rīgu. Laiks pārdomām un nākamais mēģinājums, atkal windguru bija sagatavojis pārsteigumu… Iekārtošnās, skata lenķu novērtēšana, mantu maskēšana, viss izdarīts, nu var mēģināt iet gulēt un gaidīt rītausmu. Bet pirms rītausmas modinājuma nostrādāja sniegpārslas, kas bija paspējušas noklāt visu guļammaisu un fotografēšanai sagatavoto tehniku (par laimi sasegtā veidā), un atkal [..] Skaties tālāk