Pļaviņa

Pusdienlaiku pavadu, guļot Ūšu pļavā Kolkas ciema pašā galā. Plēšputni ik pa brīdim parādās, ik pa brīdim pazūd. Pārsvarā jau klijāni, bet pa kādam piekūnam vai kas cits… Gribētos jau sagaidīt klinšu ērgli, kas te pirms dienas redzēts. Bet šoreiz nav lemts, jo sākoties intensīvākai plēšu lidošanai, zvana Voldemārs un saka, ka jamie gatavojas doties, bet caur Dundagu un tālāk Talsiem. Man tā kā Talsus vajadzētu. Bet tikai rīt. Varētu palikt kur ne pārāk tālu no Talsiem, nomest nakti mežā un no rīta doties cilvēkos. Atkristu rītdien stopēšana… Un sazin kā ietu tie kilometri no Kolkas līdz Talsiem. Tad jau jābrauc! Pēc pārdesmit minūtēm jau mašīnā pētu karti. Talsu pusē maz būts un nav ne jausmas, kur tur kas un [..] Skaties tālāk

Brieži

Pēdējos gados briežu skaitam ir tendence pieaugt, par to rūpējās gan labvēlīgie klimatiskie apstākļi ar pietiekoši kailajām ziemām, gan mednieku kolektīvu ieinteresētība. Protams, palielinoties briežu skaitam, palielinās arī to apdzīvotā teritorija. Un beidzot, pirms diviem gadiem, apstaigājot sev zināmos mežus, starp aļņu pēdām uzgāju arī briežu atstātās zīmes. Briedis ar savu izcilo redzi, dzirdi un ožu nebūt nav viegli pamanāms dzīvnieks, visi mani mēģinājumi to ieraudzīt beidzās ar neveiksmēm, un tajās reizēs, kad bija izdevies tam nokļūt pietiekoši tuvu, tas bija spējis manis nemanīts noslēpties biežņās, kurās to meklēt būtu gaužām nevajadzīgi. Tuvākā tikšanās bija septembra beigās, kad sadzirdēju arī pirmos baurojienus, sajūta bija pacilājoša – dzirdēt to pirmatnīgo saucienu, kura dēļ viss mežs uz mēnesi kļūst gaužām tramīgs. Laikam [..] Skaties tālāk

Kas ir ūdele?

Kāda izskatās ūdeļāda, šķiet, zinās lielākā daļa cilvēku. Ja nu tomēr nezini, tad droši pajautā to kādai dāmīgākai dāmai… Stāsts droši vien nebūs par ādu, bet gan no tās pašūto skaisto kažociņu, kas tik labi izskatās mugurā… Te nu nevar nepiekrist, ka šim dzīvnieciņam ir tiešām skaists kažoks ar biezu pavilnu un gariem akotmatiem. Varbūt arī šī iemesla dēļ pats dzīvnieks tiek raksturots kā “mazs pūkains jaukumiņš” un “viņam ir tik smuks purniņš un tā mutīte, actiņas” – šie ir citāti no manu kursabiedreņu puses… Tāds nu tiešām ārēji šis kustonis izskatās… Pēc garāka bridiena pa purviem beidzot devos atpakaļ uz māju pusi. Gāju gar nelielu upīti, kuras ielokā ar pamanīju nelielu sakumpušu dzīvnieciņu… Pirmā doma bija par kādu no [..] Skaties tālāk

Ziemīgas stirnas

Kā no rīta īsi pēc deviņiem izgāju no mājas, tā visu dienu brienu. Nu jau lēnām sāk tumst, arī sniegs sāk snigt jaudīgāk, bet līdz mājai vēl tālu. Pirms mirkļa muļķīgi izbaidīju trijus cūķus, bet nu lai, vilks viņus ēdis! Ies’ vien tālāk. Turos gar grāvi, vienā pusē plāna josla ar mežu, aiz tās uzreiz purvs, bet otrā pusē pļauta pļava ar ruļļiem un dažiem ozoliem. Cenšos skatīties rūpīgāk, bet acis sniegi ķepē ciet! Pie viena ozola kaut kāda kustība – stirna! Lai ar tumšs, bet varētu mēģināt pieiet tuvāk, vējš galu galā tieši sejā, arī trokšņi diezgan slāpēti mīkstajā sniegā. Cenšos turēties aiz ruļļiem un, viegli pieliecies, lēnām eju tuvāk, tieku līdz metriem simts, pēc minūtēm desmit – piecdesmit, [..] Skaties tālāk

Bebri zem ledus

Pēdējās nedēļās laiks pieturas diezgan auksts. Naktīs šai pusē pat vairāk nekā –15… Līdz ar to dažu dienu laikā visas upītes un grāvji ar lēnāku straumi aizvilkti ar pabiezu ledus kārtu. Turklāt ledus lielākoties tāds, ka pa viņu droši var staigāt. Izdomāju izmantot iespēju apskatīt bebru mītnes un teritorijas no viņiem raksturīgāka skatu punkta. Pirmā teritorija izskatījās pilnīgi pamesta, ja ne vien nesen grauztie koki, kas, ledus un sniega ieskauti, slējās dažādās vietās izklaidus ap mājiņu. Ejot tālāk pa grāvi, pamanīju pirmo āliņģi. Tāds 35-40 cm diametra neregulārs caurums ledū, kas pārvilcies ar plānu ledus kārtu. Pēc minūtēm padsmit āliņģu skaits jau sniedzās pie desmit – ik pēc kādiem pārdesmit metriem un gandrīz visi tuvu krastmalai. Laikam jau lopiņš zem [..] Skaties tālāk

Par zvēru vērošanu

Zvēru vērošana ir viena no daudzajām iespējām būt dabā un skatīties. Dabā var ieraudzīt tik dažādas norises, krāšņas krāsas, unikālas un brīžiem neizprotamas situācijas… Līdzīgi ir arī ar zvēriem, to uzvedība un izturēšanās, tērpi un atrašanās vietas ir pārsteidzoši daudzveidīgas, un tos vienmēr ir interesanti vērot. Bet ir dažas nianses, kas padara šo nodarbi sarežģītāku… Kaut arī nereti gadās redzēt vai pat diezgan ilgstoši novērot kādus zvērus, tomēr lielākoties pat tie, kas ir parasti un bieži sastopami, ir krietni grūtāk ieraugāmi par putniem vai kukaiņiem – tie ir uzmanīgi, un nelabprāt lieki rādās ļaužiem acīs. Un kaut arī brīžiem var rasties iespaids, ka šeit zvēru nav, tie ir atrodami gandrīz visur un parasti krietni vairāk nekā izskatās. Līdz ar to [..] Skaties tālāk