Bebru vērošana II

Pamodos brīdī, kad mēģināju nosist telefona zvanu. Nosist, nevis izslēgt. Modinātājs nav zvanījis pārāk ilgi, ir tikai dažas minūtes pāri pieciem. Istaba drēgnuma pilna, laikam vēlāk vajadzēs iekurt krāsni. Aiz loga knapi sāk rādīties gaismiņa. Jāceļas, citādi nokavēšu, lai kas arī tur nebūtu. Pēdējās reizēs, cik tur sēdēts, gaismā nekas nav izlīdis, diez vai arī šodien kas rādīsies, bet tas kadrs tā sadomāts un apdomāts, un gaismiņas, ēniņas, fonā kaltušas eglītes… Nu, nevaru atteikties no tās vietas. Ja vēl tie bobri tur līstu pietiekošā gaismā (nu, es jau negribu daudz… 1/30 sek, f 2,8, ja paveicas bik vairāk, iso 400-800 robežās), bet nē – mellā naktī un ne minūti vēlāk! Brokastu kafijs (lai neteiktu proteīnu dzēriens, kur kafija mijas ar [..] Skaties tālāk

Pastaiga gar upi

Rīts sākās pirms sešiem, samiegojies aizklunkurēju līdz virtuvei, čaiņiks vārās, kaut kāda paika no vakardienas vēl atstāta brokastu nodomam, aizklunkurēju atpakaļ uz istabu, iedarbinu rādiogalvas, satūcu somiņu, uzvelku atlikušos apģērba gabalus, sasienu bikšu galus. Aukstas brokastis piestāv aukstiem rītiem, svīst gaisma, apriju vēl pāris pazaļas vīnogas un uz lieveņa vēroju miglaino rītausmu. Kad kafeja izsūkta, var doties. Pļava ir slapja. Mežs arī, visi tiecas atdot savas ūdens lāses man. Uzmanīgi līkumoju caur kritušajiem kokiem, garām bebru mājiņai, līdz grāvja līkumam, iesēžos. Man tīk auksti rīti arī tāpēc, ka ir sevišķi maz odu. Bet pa kādam jau tomēr ir, no vienas vai otras puses, un parādās ausu apvidū. Sabīdu lakatu vairāk uz ausīm, bet dilemma – gribas arī ko dzirdēt. Un [..] Skaties tālāk

Bebru vērošana I

Paķēru somu, statīvu, lakatus un cimdus, vēl brezentīgo jaciņu, un tad ar teciņiem vien uz uzbēruma un prom uz upes pusi. Saule vēl diezgan augstu, bet nez vai bobri jau nav izklīduši ārā skatīt, kur ko saēsties… Turpat ceļmalas krūmos ielienu un nokrāmēju mantas. Nez, te tie divi alkšņi tādi caurkadrīgi novietojušies, ņemsies kaut ko darīt lietas labā. Papīrnazis līdzi ir, jāgriež! Griežot vienu, nolauzu gandrīz visus posmus. Nogriezu, izvilku uz ceļa un pārdomāju – nolikšu netālu blakus gar izskreju zem ceļa. Kociņš smuki iegrimst, puses no zaļajām lapiņām tirinās pa ūdensvirsu. Uzstiepju vēl masktīklu un iesēžos. Paskatos pulksteni un domāju mazliet parakstīt, bet ūdensklajumiņa otrā pusē iesēžas zivdzenīts. Košs un tirinās. Ienirst un aizlido sānup krūmos iekšā. Pēc dažām [..] Skaties tālāk